Otrdiena, 22. novembris, 2022
“Ir pagājuši 4 mēneši un 9 dienas, līdz atkal esmu patiesi laimīga, spējot pilnvērtīgi nodarboties ar savu hobiju vindsērfingu un wing foil, vairs nejūtot sāpes kreisajā plaukstā.
Neizsakāmi liels paldies par to dr. Uldim Krustiņam un viņa kolēģiem!
Kā tad viss sākās? Marta sākumā nejauši nokritu uz kreisās rokas, traumējot plaukstas locītavu. Pēc sajūtām likās, ka ir tikai sastiepta saite un gan sāpes mitēsies. Tomēr piektajā dienā pēc traumas gūšanas devos uz slimnīcas uzņemšanu, lai pārliecinātos, vai nav lūzums, jo pēc nedēļas jau bija jādodas uz vindsērfinga treniņnometni Ēģiptē, Dahaba.
Slimnīcā veica izmeklējumus un apstiprināja, ka lūzumus plaukstas locītavā nekonstatē. Ārsts ieteica nedēļu saudzējošu režīmu pēc kura vajadzētu sāpēm mitēties.
Pēc šīs nedēļas jau atrados treniņnometnē Dahaba, lai pilnvērtīgi trenētos vindsērfingā un wing foil. Diemžēl jau pirmajā dienā uz ūdens jutu plaukstas locītavā asas sāpes. Pēc katra kritiena ūdenī sekoja sāpīga buras pacelšana, lai tiktu atpakaļ uz dēļa. Jutu, ka nav labi, bet turpināju treniņu procesus, jo biju atbraukusi šeit trenēties 2 nedēļas.
Atgriežoties mājās Latvijā, bija tieši divas dienas laika līdz manam nākamajam 3 nedēļu ceļojumam uz Nepālu. Roka ļoti sāpēja, tādēļ centos meklēt iespēju tikt pie kāda laba speciālista, mikroķirurga. Zvanīju uz Latvijas Mikroķirurģijas centru, kur ar mani ļoti patīkami komunicēja administratore.
Izstāstīju savu situāciju un biju lielā izmisumā par to, kur griezties, jo priekšā bija ilgi gaidītais trekings apkārt Manaslu kalnam 5106 m augstumā.
Administratore bija ļoti laipna un gribēja palīdzēt, taču vizīti pie kāda no dakteriem varēja piedāvāt ātrākais pēc mēneša.
Zvaigznes sastājās man labvēlīgi – kamēr runājām pa telefonu, kāds pacients tieši atteica savu vizīti pie Dr. Krūmiņa uz nākamo dienu.
5. aprīlī devos uz Latvijas Mikroķirurģijas centru uz vizīti pie daktera Māra Krūmiņa. Biju patīkami pārsteigta par daktera profesionalitāti – viņš ar dziļu izpratni iedziļinājās manā stāstījumā, bija ļoti laipns un saprotošs.
No izmeklējumiem līdzi man bija tikai sākotnēji taisītais rentgens. Aplūkojis manu kreiso plaukstu, Dr. Krūmiņš teica, ka noteikti ir nepieciešams kontrolrentgens, jo ļoti bieži mikro lūzumus varot redzēt tikai padsmitajā dienā un viņam ir aizdomas, ka tomēr ir lūzums ulnas distālajā galā.
Tāpat arī viņš izteica diagnozi, ka visticamākais ir plīsis TFCC skrimslis, bet tur nepieciešams veikt magnētisko rezonansi, lai par to būtu droši. Ja šīs diagnozes apstiprināsies, tad viņš ārstēšanas stafeti nodos tālāk kolēģim dr. Uldim Krustiņam.
Tā kā jau nākamajā dienā man bija jālido uz Nepālu, dakteris ieteica obligāti ceļojumā doties ar plaukstas ortozi, bet jau tagad veikt pierakstu uz visām pārbaudēm, kuras veikt līdz ko būšu atpakaļ.
Viennozīmīgi palika ļoti pozitīvs un profesionāls iespaids par dakteri Māri Krūmiņu.
Atgriežoties no Nepālas ceļojuma, devos veikt visas pārbaudes.
Daktera Krūmiņa izvirzītās diagnozes diemžēl apstiprinājās un jau maija beigās devos uz vizīti pie daktera Ulda Krustiņa.
Dr. Krustiņš mani patīkami pārsteidza ar savu profesionalitāti jau pirmajā tikšanās reizē.
Pirmais jautājums, ko viņš man uzdeva – lai stāstu, kā tieši noticis kritiens. Paralēli viņš atvēra visus izmeklējumus datorā un arī veica rokas apskati.
Spilgti palika atmiņā brīdis, kad viņš atvēra magnētiskās rezonanses aprakstu, izlasīja pirmo teikumu, paralēli uzspiežot man uz rokas vienā vietā un jautājot, vai man sāp. Tā kā mana atbilde bija negatīva, tad dakteris viegli nopūtās un teica: “Nu re, tas apraksts nekam neder, jau pirmais teikums neatbilst patiesībai! Tālāk varu nelasīt!”
Tas man lika saprast, ka esmu nonākusi profesionāļa rokās. Izpētot rentgena un magnētiskās rezonanses veiktos attēlus, dakterim bija skaidra diagnoze – ulnas jeb elkoņkaula smailā izauguma lūzums, TFCC skrimšļa plīsums un bonusā vēl atklājās, ka īsti neapasiņojas laivveida kauls.
Dr. Krustiņš man izstāstīja, kā notiks operācija un ko viņš darīs tās laikā. Bija sajūta, ka viņš ir pilnībā citā pasaulē, sarežģīto pasniedzot tik vienkārši un ar entuziasmu. Sapratu, ka pilnībā varu uzticēties viņam un ka esmu nonākusi labās rokās. 20. jūnijā tika nozīmēta operācija stacionārā Gaiļezers.
Aktuāls man bija jautājums, kad varēšu atkal atgriezties sportā – jo ne tikai mans hobijs, bet arī darbs ir saistīts ar sportu. Prognoze nebija iepriecinoša – 6 mēneši.
20. jūnijā ierados slimnīcā uz operāciju. Pirms operācijas dakteris veica kreisās plaukstas kustību amplitūdas mērījumus un vēlreiz izskaidroja, kā noritēs operācija. Arī šeit pārliecinājos par viņa profesionalitāti.
Tajā rītā biju pirmā, kuru operē. Operācija sākās ar foršas mūzikas uzlikšanu fonā daktera gaumē, brīžiem viņam pašam dziedot līdzi. Tas lika vēl vairāk pasmaidīt un uzlaboja omu.
Biju priecīga arī ekrānā vērot operācijas norisi jeb tieši artroskopijas daļu. Klausoties operācijas norisē, sapratu, ka dakteris ir ļoti pārliecināts par to , ko dara.
Tika sašūts skrimslis, laivveida kaulā veikts mikro jeb mākslīgs lūzums, lai uzlabotu asinsriti, kā arī nolūzušais ulnas distālais gals ar stieplēm pieskrūvēts pie ulnas kaula. Operācija bija veiksmīga un pēc tās 6 nedēļas nācās staigāt ar milzīgām divām langetēm jeb lielo ģipsi, kur ieģipsēts tika viss elkoņa kauls un plaukstas pamatne. Savukārt tika prognozēts, ka pēc 6 mēnešiem varēs tikai izņemt ārā stieples no kaula.
Mans mērķis bija atgriezties atpakaļ pilnvērtīgi ikdienā pēc iespējas ātrāk. Šajā laikā cītīgi sekoju līdzi dr. Ulda Krustiņa rekomendācijām, tostarp vadījos arī pēc savām sajūtām – lai arī roku vingrināt bija atļauts ergoterapeita vadībā tikai pēc 4-6 nedēļām, prātīgi turpināju vadīt treniņus, pat ūdens aerobiku un SUP treniņus, lēnām sāku trenēt arī augšdelma muskuļus, lai roka pavisam nezaudē funkcionalitāti. Atradu arī veidu, kā turpināt SUPošanas aktivitātes vasarā. Tikai, protams, ar vienu noteikumu pašai pret sevi – bez asām sāpēm un saudzīgi.
Nepilnas 6 nedēļas pēc operācijas devos uz atkārtotu vizīti pie dr. Ulda Krustiņa. Atveseļošanās ritēja pēc plāna.
Biju gatava arī turpināt rehabilitāciju pie ergoterapeites dr. Diānas Bringinas. Vēlos uzslavēt dakteres profesionālo pieeju rehabilitācijā – ļoti saudzīga iedziļināšanās un kopīgs darbs, kas palīdzēja vēl ātrāk atgūt kustību amplitūdas. Ja cītīgi un apzināti seko dakteres norādījumiem, regulāri vingrina roku, var krietni ātrāk atgriezties atpakaļ normālā ikdienā.
Es par to tiešām pārliecinājos, jo vēlme atgriezties sportā bija ļoti liela, tādēļ katru dienu vingrināju roku, centos maksimāli ieklausīties savā ķermenī un darīt visu, lai atveseļošanās būtu ātrāka.
Atzīšos, šie mēneši nebija viegli, jo nācās ilgu laiku vasaras un SUP, ūdenssportu sezonā staigāt ar milzīgu ģipsi, tad ar ortozi, paralēli pastāvīgi vingrināt roku. Šie kustību ierobežojumi man bija ļoti būtiski, jo ikdienas darbā ir nepieciešama pilnvērtīga plaukstas funkcionalitāte.
Sākumā nācās arī sadzīvot ar to, ka manī ir “svešķermeņi” jeb stieples, jo pirmos 2 mēnešus bija sajūta, ka ātrāk gribas tos izņemt no rokas.
Līdz pat septembra vidum periodiski tikos ar dakteri Krustiņu un dakteri Bringinu. Paralēli turpināju roku vingrināt, sekoju ārstu norādījumiem un savām sajūtām. Līdz septembra beigās dakteris Uldis Krustiņš, veicot plaukstas locītavas kustību amplitūdu mērījumus, apstiprināja, ka ir labs progress un 14. oktobrī varam izņemt stieples. Tās bija lieliskas ziņas, jo tas bija 2 mēnešus ātrāk kā tika plānots sākotnēji.
Atzīšos, šo dienu es tiešām ļoti gaidīju! 14. oktobrī dakteris Uldis Krustiņš veica mini operāciju, izņemot no plaukstas locītavas stieples. Procedūras laikā sekoju visam līdzi, jo narkoze bija tikai pašai plaukstas pamatnei.
Operācijas norisi varēju redzēt operāciju lampu atspulgā – personīgi man tas bija interesantākais, ko esmu redzējusi un esmu pateicīga arī dr. Krustiņam, ka viņš ļāva to vērot un arī stāstīja, kas tiek darīts.
Pēc pirmās operācijas bija diezgan liela rēta palikusi, bet, veicot šo operāciju, pats dakteris man pastāstīja, ka uztaisīs man mazāku un skaistāku rētiņu, lai ir estētiskāk. To ļoti novērtēju! Un tas vēl vairāk nostiprināja manu pārliecību par dr. Ulda Krustiņa personību, profesionalitāti un atrašanos īstajā vietā.
Ir būts pie dažādiem ārstiem un ārstētas dažādas traumas, taču viennozīmīgi varu apgalvot, ka dakteris Uldis Krustiņš ir savā vietā un īsts sava amata pratējs.
Šodien ir 29. oktobris, 2 dienas pēc šuvju izņemšanas pēc pēdējās mini operācijas, kā arī 4 mēneši un 9 dienas kopš lielās operācijas.
Atrodos šobrīd Ēģiptē, Dahaba, un nevaru vārdos izstāstīt, cik brīnišķīgas ir sajūtas būt atkal uz ūdens, nodarbojoties ar savu sirdslietu wing foil stiprā vējā, kad rokās atkal varu turēt wing, krist ūdenī, celties, burāt un mana plauksta ir stabila un nesāp!
Milzīga pateicība izcilam nozares profesionālim dakterim Uldim Krustiņam un viņa kolēģiem!
Varam lepoties, ka mums Latvijā plaukstas mikroķirurģija ir tik augstā līmenī un tajā darbojas šādi nozares speciālisti.”
Patiesā cieņā un pateicībā,
Veselības sporta speciāliste un ūdenssporta veidu cienītāja
Santa Veinberga