Pirmdiena, 11. maijs, 2026
Kolēģe jau labu laiku žēlojas, ka no rītiem viņai tirpst abas rokas, taču, lai cik nepatīkami tas ir, pie ārsta viņa neiet. Jo pāriet taču! Kāpēc svarīgi neignorēt roku problēmas un savlaicīgi konsultēties ar speciālistu, skaidro Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs, mikroķirurgs un rokas ķirurgs AIVARS TIHONOVS.
Ar rokām mēs darām visu – ar tām strādājam un sevi nodrošinām, ar tām aprūpējam sevi un savus mīļos, ar tām nododamies tīkamiem hobijiem. Taču arī rokas var nogurt, pārstrādāšanās agrāk vai vēlāk var izraisīt dažādas pārslodzes problēmas, un tad rokas sāk sāpēt un tirpt.
Vaicāts, vai šīs problēmas biežāk piemeklē fiziska darba darītājus. piemēram, celtniekus, vai tos, kuri ikdienā ilgstoši strādā ar datoru, Aivars Tihonovs norāda uz divām lietām: «Cilvēki, kas regulāri dara smagu darbu, parasti ir uztrenējušies, un viņiem daudzmaz viss ir labi līdz brīdim, kad viņi pārstrādājas. Taču pamazām pie vienmuļa darba un tas var būt gan fizisks, gan statisks – nogurums kumulējas, un jebkura piespiedu poza, kad muskuļi ir nepareizi sasprindzināti, pamazām noved pie patoloģijas. Otrs – problēmas parādās pēc tam, kad cilvēks pēkšņi dara darbu, ko ikdienā nav darījis. Piemēram, biroja cilvēks aizbrauc uz laukiem un visu dienu nostrādā ar trimmeri. Un pēc tam brīnās, ka tirpst roka vai sāp pirksti. Tātad viens ir hronisks, ilgstošs nogurums, atkārtotas darbības vai piespiedu poza, cits – pēkšņa neadekvāta slodze.»
Simptomi, kas liecina – nav labi!
Biežākais simptoms, par ko cilvēki sūdzas, ir sāpes rokās. Tās liek saprast, ka kaut kas darīts par daudz. Nelielas sāpes, kas parādās pēc kārtīgas pastrādāšanas un kas drīzumā pāriet un neatkārtojas, parasti var ignorēt. Bet, ja sāpes ir vairākas dienas, ja tās pastiprinās, ja sāpes neļauj normāli izgulēties un atpūsties, ja tās ir traucējošas, noteikti jāparādās ārstam. Iespējams, tās liecina par kādu hronisku slimību, kas pamazām progresē. «Sāpēm var būt dažādas izcelsmes. Tās var rasties tāpēc, ka deformējas locītavas osteoartrīta vai cita artrīta dēļ. Sāpēt var tāpēc, ka locītavas ir pārpūlētas un to apvalki ir iekaisuši. Sāpēt var iekaisušas cīpslas, kas vairs normāli neslīd. Sāpēt var tāpēc, ka muskuļi ir pārspriegoti. Taču visnepatīkamākās ir nerva saspieduma sāpes – saspiesta nerva sāpes ir briesmīgākas par zobu sāpēm. Tās ir pastāvīgas un ļoti kaitinošas, un tās cilvēks gan nespēj ignorēt,» atzīst rokas ķirurgs.
Otrs biežākais simptoms ir roku tirpšana. Tas ir nopietni, pat nopietnāk nekā sāpes, jo liecina, ka kaut kur ir piespiests nervs. Tas ne vienmēr nozīmē ko ārkārtīgi bīstamu, bet liek ārstam kļūt uzmanīgam un saprast, ka nervu saspiedums, ja tas ir ilgstošs, var nodarīt nopietnu kaitējumu nervam.
«Ja cilvēks, kā Jūsu kolēģe, katru rītu pamostas ar notirpušām rokām, tas ir nepatīkams simptoms. Jo, iespējams, vienā rītā viņa pamodīsies un tirpšana vairs nepāries. Ja tikai tad viņa ies pie ārsta un sāks ārstēties, tas paņems ilgāku laiku, nekā ja viņa būtu rīkojusies savlaicīgi. Jo ātrāk reaģējam, jo labāku un ātrāku rezultātu varam iegūt. Iedomājieties, ka nervs ir kā daudzdzīslu elektrības kabelis, kam riņķī ir apvalks, – nervam apkārt ir mielīna apvalks, kas to baro, izolē, palīdz vadīt strāvu. Kad nervs ilgstoši ir saspiests, apvalks pamazām atrofējas jeb demielinizējas. Tas nozīmē, ka strāvas vadīšana kļūst sliktāka un nervs kļūst arvien neaizsargātāks. Kad apvalks atrofējas pavisam, saspiedums pārdala nervu šķiedriņas iekšpusē, un tajā brīdī iestājas pastāvīgs notirpums. Un tad, pat ja roku izoperē, paiet ļoti ilgs laiks, kamēr nervi atjaunojas, ja tie ir spējīgi atjaunoties.
Savukārt, ja simptomus neignorē un laikus veic ārstēšanu vai operāciju, nervs tiek pasargāts, cilvēks neizjūt ilgstošo notirpumu un daudz ātrāk jūtas labi.
Nerva saspieduma tālākā stadija ir nejutīgums. Sākumā cilvēks jūt notirpumu, nerva saspieduma sāpes, bet vēlāk, kad nerva iekšējās šķiedras lielākā daļa ir pārspiesta, plauksta vairs sāpes nejūt, un tas ir daudz sliktāk un daudz grūtāk labojams. Bet no tā var izvairīties, ja laikus aiziet pie ārsta,» vēlreiz uzsver Aivars Tihonovs.
Uzmanies no traumām!
Roku ķirurgu darba liela daļa ir roku ārstēšana pēc traumām. Aivars Tihonovs stāsta, ka, iestājoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku velk ārā no šķūnīšiem zāģus, cirvjus un citus instrumentus, bet mazliet ir piemirsuši, ka visu ziemu ar tiem nav strādājuši un iemaņas ir zudušas. Ķeroties pie darba, daudzi gūst traumas, īpaši, ja nav parūpējušies par drošu apģērbu un aizsargiem, kas ir ļoti būtiski.
«Vakar pie manis bija atnācis cilvēks, kas, neievērojot nekādu drošību, bija griezis sasalušu gaļu. Griežot gaļu plaukstā, pastāv liela iespēja, ka nazis noslīdēs, jo gaļa ir cieta, un cilvēks sevi nopietni savainos. Vēl viena klasiska trauma- turot plaukstā avokado, mēģināt no tā ar nazi izvilkt kauliņu. Tāpat, iestājoties siltam laikam, cilvēki dodas piknikos un tad – kā nu kurš: kāds oglēs ieliek un apdedzina pirkstus, kāds saplēš glāzes vai pudeli un savainojas ar stikliem. Sākusies arī motociklu un skūteru sezona, un tad klasika ir lauztas rokas.
Diemžēl, arī gūstot traumas, daļa izdomā, ka pie ārsta var neiet. Taču, jo ilgāk gaida un problēmu ielaiž, jo atjaunošanās var būt diezgan grūta un ilga. Tāpēc, ja gūta trauma, jārīkojas uzreiz,» atgādina roku ķirurgs.
Galvenais – savlaicīga diagnostika
Neatkarīgi no iemesla, kāpēc rokas sāp vai tirpst, būtiskākā ir ārsta konsultācija, jo pieredzējis ārsts uzreiz diagnosticē problēmu un papildu izmeklējumi ir vajadzīgi tikai tāpēc, lai noteiktu slimības dziļumu un smaguma pakāpi, turklāt izmeklēšanu var jau apvienot ar ārstēšanu. Ļoti informatīva ir ultrasonogrāfija – ar ultraskaņas palīdzību var diagnosticēt gan nerva saspiedumu, gan cīpslu bojājumu un iekaisumu, atklāt veidojumus plaukstās. Ja gūta trauma, vajadzīgs vismaz rentgens, lai pārliecinātos, ka ar kauliem un locītavām viss ir kārtībā. Savukārt neirogrāfiju – izmeklējumu, kas nosaka nervu impulsu pārvadi, – parasti veic tad, kad ir tirpšana plaukstās. «Mēs saskaramies ar kādu, manuprāt, ne pārāk labu tendenci – daļa cilvēku pie ārsta jau atnāk ar izmeklējumiem un pieņēmumiem, kas viņiem varētu kaitēt, bet bieži šis izmeklējums nesniedz vajadzīgo informāciju. Reizēm cilvēks atnes magnētiskās rezonanses izmeklējumu, bet ir kaula lūzums un man nepieciešams parastākais rentgens, ar kuru pietiek, lai noteiktu precīzu lūzuma vietu un saplānotu operāciju. Taču cilvēks jau ir zaudējis laiku, veicot nevajadzīgus izmeklējumus un iztērējot savus līdzekļus,» norāda Aivars Tihonovs.
Ārstēšana un rehabilitācija – vienuviet!
Latvijas Mikroķirurģijas centrā (LMC) pieejams pilns ārstēšanas cikls vienuviet- no diagnostikas līdz operācijai un rehabilitācijai. LMC jaunā slimnīca atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 332; tālr.: 679 698 30; plašāka informācija: mikrokirurgija.lv
Aivars Tihonovs stāsta, ka LMC var veikt gan rentgenu, gan sonogrāfiju un neirogrāfiju, gan uzsākt tūlītēju ārstēšanu. Daļā gadījumu cilvēkam nepieciešams vien miers un atpūta, bet nesen sākušos karpālā kanāla sindromu var ārstēt tikai ar ortozi, ko liek uz nakti. Reizēm papildus ir nepieciešami medikamenti vai injekcija jeb, tautā sauktā, blokāde. Injekciju ielaiž precīzi tajā vietā, kur ir iekaisums, un tās lielākais pluss – jau nedēļas laikā sāpes mazinās. Dažkārt nepieciešama roku operācija. Tās ir dažādas: no vienkāršām, kad no ādas jāizgriež kāds bumbulis, līdz nopietnām mikroķirurģiskām operācijām. LMC jaunā slimnīca piedāvā arī rehabilitāciju, fizioterapeita un ergoterapeita konsultācijas.
«Šie speciālisti palīdz izprast ergonomiku, iemāca, kā pareizi veidot darba režīmu, kā strādāt, kādās pozīcijās, kad atpūsties, kādus ērtākus instrumentus lietot. Mikroķirurģijas centrā varam ārstēt rokas no A līdz Z, un tas nozīmē, ka cilvēkam nav jāstaigā pa dažādām vietām. Vispirms viņš atnāk pie ārsta un beigās nokļūst pie fizioterapeita vai ergoterapeita, kas maksimāli palīdz atjaunot roku funkciju, cik tas iespējams. Protams, svarīgi saprast, ka mēs neesam autoserviss, kas var nomainīt kādu detaļu. Ja cilvēks nepārtraukti strādās, agri vai vēlu kāda sistēma rokā nobruks, tāpat kā mašīnai kāda bukse vai gultnis. Mašīnai to var samainīt, bet jārēķinās – ja turpinās braukt pa nelīdzenu ceļu, detaļas sabojāsies atkal. Tāpat cilvēkam – varam izoperēt, bet, ja viņš turpinās strādāt darbu, kas izraisa šīs problēmas, visdrīzāk simptomi agrāk vai vēlāk atgriezīsies,» rezumē Aivars Tihonovs.
Sarkanie karogi, kurus nedrīkst ignorēt:
– Nakts sāpes, kas traucē gulēt;
– Tirpšana;
– Dedzināšana pirkstos;
– Jušanas traucējumi pirkstos;
– Pirkstu ķeršanās jeb pārlēkšana ar sāpēm.
Lai rokas justos komfortabli!
– Rokām nepatīk, ja tās nepārtraukti nodarbina, tāpēc ik pa brīdim rokām nepieciešama atpūta.
– Rokām patīk regulāra izvingrošanās. Ik pa brīdim vajadzētu veikt pilna apjoma kustības, pirkstus izstaipot uz visām pusēm, lai cīpslas, kas varētu būt iekaisušas, neveidotu salipumus un neradītu ierobežotu kustību apjomu.
Žurnāls ‘’Ievas Veselība’’
