Ceturtdiena, 06. februāris, 2025
“Dakter, man ir tāda sajūta ka esmu palikusi kā bez rokām!” tā nereti pacienti raksturo savas izjūtas, kad sūdzās par to, ka ikdienā no rokām regulāri izkrīt dažādi priekšmeti. Sarunas laikā atklājas, ka pa rokām “skraida skudriņas”, tās ir tādas kā notirpušas, nejutīgas, “nav vairs manas rokas”.
Roku slimības mūsdienās ir plaši izplatītas, un pacientu loks ir ļoti plašs. Diemžēl ir virkne profesiju, kuru pārstāvjiem saslimstība ar roku slimībām ir ļoti augsta.
Vai esat riska grupā?
Ārsti ir ievērojuši noteiktas profesijas, kuru pārstāvjiem palielināts risks saslimt ar roku slimībām:
Tāpat ir pierādīts, ka roku slimību attīstību ietekmē pacienta vispārējais veselības stāvoklis. Piemēram, karpālā tuneļa sindroma risku palielina arī tādi faktori kā liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinspiediens, smēķēšana.
Sākumā tirpšana, pēc tam – sāpes
Sākumā, kad kāds roku nervs ir saspiests, cilvēks jūt pirkstu notirpumu vai ir tāda sajūta, ka pa pirkstiem “skrien skudriņas”. Ārsti šīs nepatīkamās sajūtas sauc par parestēzijām. Stāvoklim progresējot, rodas aizvien izteiktākas sāpes. Visbeidzot attīstās pirkstu motorikas traucējumi.
Viena no biežākajām roku saslimšanām ir karpālā kanāla sindroms. Plaukstas pamatni veido plaukstas pamatnes jeb karpālie kauli, starp kuriem ir novilkta karpālā saite. Tā ir slēgta telpa jeb karpālais kanāls ar noteiktu tilpumu, kurā atrodas deviņas pirkstu saliecējcīpslas, kas atbild par pirkstu saliekšanu. Starp šīm deviņām spēcīgajām cīpslām karpālajā tunelī atrodas vidusnervs jeb nervus medianus. Ja šajā tunelī pieaug spiediens, nervs to jūt, jo paaugstinātā spiediena dēļ asinsrite sāk samazināties un attīstās karpālā tuneļa sindroms.
Cīpslām viskaitīgākās ir monotonas un atkārtotas kustības. Tās noved pie iekaisuma ne tikai saliecējcīpslās, bet reizēm arī atliecējcīpslās. Ja cilvēkam visu dienu jāatkārto viena un tā pati kustība, tad, protams, sākas iekaisums, jo saliecējcīpslu apvalki pietūkst un nervam vairs nav, kur palikt. Tas tiek nospiests, un sākas problēmas.
Pirkstu tirpšana parasti jūtama pirmajos trijos pirkstos pincetes tvēriena laikā, reizēm arī daļēji ceturtajā pirkstā. Visvairāk cieš īkšķa pamatnes muskuļi, kas nodrošina īkšķim pilnvērtīgu kustēšanos. Ja šie muskuļi ir izdiluši, tas nozīmē, ka problēma jau ir ielaista.
Statistika liecina, ka sievietēm karpālā kanāla sindroms ir no piecām līdz desmit reizēm biežāk sastopams nekā vīriešiem. Tas ir gan tāpēc, ka viņas visbiežāk veic darbus ar monotonām kustībām, gan arī liela ietekme ir hormonālajiem faktoriem. Sievietēm tūskas cīpslu apvalkos var rasties dažādos dzīves posmos, kas ir saistāmi ar grūtniecību, bērna zīdīšanu, premenopauzi un postmenopauzi.
Ziedes nelīdzēs
Reizēm diskomforta mazināšanai pacienti smērē dažādus gelus un ziedes, bet prakse liecina, ka to efektivitāte ir zema. Labāki rezultāti ir pretiekaisuma steroīdu injekcijām jeb blokādēm. Sākotnējā slimības stadijā parasti pietiek ar vienu vai divām blokādēm. Ja nepieciešamas vairākas blokādes, starp tām noteikti jābūt vismaz trīs mēnešu pārtraukumam. Blokādes efekts saglabājas pusgadu, bet liela nozīme ir tam, ko pacients pēc tās dara. Ja pacients turpina smagi strādāt un neveic rehabilitācijas pasākumus, tad stāvoklis neuzlabosies un būs jāveic operācija.
Ārsti ikvienam iesaka veikt regulāri plaukstas pamatnes un pirkstu vingrinājumus, kurus parāda un pareizi izpildīt iemāca ergoterapeiti un fizioterapeiti. Šos vingrinājumus var veikt jebkurā vietā – mājās, darbā, atpūtas pauzēs un tie efektīvi nostiprina muskuļus un locītavas.
Ir arī citas roku saslimšanas
Lai arī karpālā tuneļa sindroms ir ļoti izplatīta saslimšana, līdzīgi simptomi var būt arī citām slimībām, jo pirkstus inervē dažādi nervi. Tā pati dažādu pirkstu tirpšana nav viena un tā pati saslimšana. Ja cilvēkam tirpst īkšķis, rādītājpirkts, trešais pirksts un puse no zeltneša, tad visticamāk pie vainas būs karpālais kanāls, bet, ja viņam tirpst mazais pirkstiņš un puse no zeltneša, tad problēma varētu būt elkoņa nerva nospiedums. Tās ir pilnīgi dažādas slimības, kuras dažādi ārstē.
Sastopama arī Dipitrēna kontraktūra. Tā ir plaukstas saistaudu slimība, kas izpaužas kā cieti mezgliņi zem plaukstas ādas. Laika gaitā, tiem palielinoties, pirksti un plauksta tiek savilkti un kļūst nekustīgi.
Uz plaukstām var parādīties gangliji jeb higromas, kas ir labdabīgi cistiski veidojumi, bet tomēr rada slodzi cīpslām vai locītavām.
Rokas ir visbiežāk traumētās ķermeņa daļas. Bieži sastopami plaukstas kaulu lūzumi. Ja tie netiek laikus pamanīti, netiek diagnosticēti, kā arī pareizi ārstēti, tie var novest pie ilgstošām sāpēm, plaukstas funkciju samazināšanās, kā arī var radīt komplikācijas, piemēram, nervu un cīpslu bojājumus.
Roku ķirurgi veic arī ļoti sarežģītas operācijas, lai atjaunotu pirkstus un plaukstas pēc dažādām darba un sadzīves traumām, kad cilvēks iegriež, nogriež, nocērt, nozāģē vai citādi sabojā savu visvērtīgo instrumentu – rokas.
Negaidiet, meklējiet palīdzību!
Latvijas Mikroķirurģijas centra ārsti aicina ikvienu, kam ir kādas problēmas ar rokām, negaidīt, bet meklēt palīdzību, jo laikus uzsākta ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus un pacients var pilnībā atgūt savu dzīves kvalitāti.
Saudzējiet savas rokas!
Piesakieties konsultācijai šeit:
Vai arī, zvanot pa tālruņiem:
+371 67969830
+371 20284685
Ārstniecības iestādes kods: 0194-66204
