Mīksto audu audzēji

Mīksto audu audzējus iedala divās lielās grupās: 

• labdabīgi audzēji  
• ļaundabīgi audzēji 

Lielākais vairums labdabīgo audzēju ir labdabīgi tādēļ, ka neveido metastāzes. Taču daži labdabīgo audzēju veidi var būt ar agresīvu augšanas gaitu, iesaistot procesā apkārtējās struktūras. Šajā audzēju grupā sastopami dažādu audzēju veidi. Biežāk sastopamie audzēji ir lipomas, angiolipomas, fibromas, labdabīgas fibrocistomas, neirofibromas, švannomas, hemangiomas, cīpslu apvalka gigantšūnu audzēji un miksomas. 

Visbiežāk sastopamais labdabīgais audzējs ir lipoma. Lipoma ir mīksts, lēni augošs, nesāpīgs taukaudu veidojums, kas visbiežāk lokalizējas zemādā. Retākos gadījumos lipoma var lokalizēties visdažādākajās vietās, kas reizēm ķirurģiski ir grūti sasniedzamas. Lai arī vairākumā gadījumu pacients ir satraukts par lipomu kosmētisku apsvērumu dēļ, tikai retos gadījumos tās var radīt funkcionālus traucējumus. Gadījumos, ja lipoma strauji aug un rada sāpes, nepieciešams pacientu ļoti rūpīgi izmeklēt, jo ir iespējams, ka aizsācies ļaundabīgs process.

Labdabīgu audzēju gadījumā ultrasonogrāfija ir pietiekoši informatīva diagnostiskā metode, lai izvērtētu audzēja dabu. Gadījumos, kad ultrasonogrāfija nesniedz pietiekošu informāciju, var tikt izmantota datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Šie izmeklējumi palīdz iegūt ziņas par audzēja izmēriem, struktūru un saistību ar apkārtējiem audiem. Diagnoze tiek apstiprināta tikai ar histoloģijas izmeklējumu. Gadījumos, kad nav skaidra audzēja uzbūve, lai izvēlētos piemērotu ķirurģisko pieeju, var tikt veikta punkcijas biopsija. To var veikt ultrasonoskopijas kontrolē.

Labdabīgus audzējus ārstē ķirurģiski, audzēju izgriežot. Ja audzējs ir maza izmēra un diagnoze ir skaidra, tad var novērot  audzēju dinamiku. Parasti, ja veic adekvātu ķirurģisku ārstēšanu, labdabīgu audzēju ārstēšana sniedz ļoti labus izārstēšanās rādītājus. Retos gadījumos, kad audzējs norit ar agresīvu gaitu, pēc operācijas var attīstīties recidīvs.

Latvijas Mikroķirurģijas centrā ir iespējams veikt audzēju mikroķirurģisku ekscīziju optiskā palielinājumā, operācijas laikā veicot mikroskopisko rezekcijas līniju izmeklēšanu, kā arī, operācijas beigu etapā veicot rekonstruktīvu un/vai plastisku ķirurģiju, izmantojot lokālas plastikas iespējas. Nepieciešamības gadījumā var veikt mikroķirurģiskā tehnikā audu pārstādīšanu no dažādām citām ķermeņa daļām.

Ļaundabīgi mīksto audu audzēji ir ļoti reti satopami. Mīksto audu sarkomu diagnosticē apmēram 1% no visiem ļaundabīgiem audzēju gadījumiem. Sarkomas var attīstīties audos, kuri savieno, balsta, ietver citas ķermeņa struktūras. Ir aprakstīti vairāk kā 50 sarkomu veidi. Daži sarkomu veidi biežāk sastopami bērniem, savukārt lielākais vairums sarkomu tiek diagnosticēti pieaugušajiem. Lai arī sarkomas var attīstīties visdažādākajās ķermeņa daļās, visbiežāk sarkomu diagnosticē rokās, kājās un vēdera dobumā.

Mīksto audu sarkomu bieži ir ļoti grūti diagnosticēt. Sākuma stadijās parasti nav nekādu sūdzību, tāpēc diagnostika ir nejauša atradne. Audzējam pieaugot izmēros, var parādīties pietūkums. Ja audzējs spiež uz nerviem vai asinsvadiem, var būt sāpes. Ņemot vērā, ka pastāv tik daudz mīksto audu sarkomu veidu, ir ļoti svarīgi noteikt precīzu sarkomas veidu. 

Ar ko nosaka procesa izplatību un saistību ar apkārtējiem audiem

• Rentgens 
• Ultrasonogrāfija
• Datortomogrāfija 
• Magnētiskā rezonanse 
• Pozitronu emisijas tomogrāfija
• Biopsija

Biopsija ir svarīgākā izmeklēšanas metode. Atkarībā no lokalizācijas un audzēja izmēriem var tikt veikta vai nu core adatas biopsija (punkcija) vai arī ķirurģiska biopsija, kad nelielas operācijas laikā tiek paņemts audzēja audu paraugs.

Ārstēšana ir atkarīga no mīksto audu audzēja izmēra, veida un lokalizācijas. Primārā  metode ir ķirurģiska ārstēšana. Ņemot vērā audzēja agresīvo dabu, mīksto audu sarkomu gadījumos ir ļoti svarīgi izmantot tā saucamo compartment ķirurģiju. Operācijas laikā tiek izņemts audzējs vesela anatomiskā segmenta robežās. Proti, ja audzējs ir ieaudzis muskulī, tad audzēju izņem visa muskuļa anatomiskās telpas ietvaros. Praksē tas nozīmē, ka var tikt izņemts krietni vairāk audu, salīdzinot ar audzēja izmēriem. Kā papildu ārstēšana tiek izmantota arī staru terapija un ķīmijterapija.

Latvijas Mikroķirurģijas centrā ir iespējams veikt audzēju mikroķirurģisku ekscīziju optiskā palielinājumā, operācijas laikā veicot mikroskopisko rezekcijas līniju izmeklēšanu, kā arī, operācijas beigu etapā veicot rekonstruktīvu un/vai plastisku ķirurģiju, izmantojot lokālas plastikas iespējas. Nepieciešamības gadījumā  var veikt mikroķirurģiskā tehnikā audu pārstādīšanu no dažādām citām ķermeņa daļām.