Otrdiena, 09. aprīlis, 2024

Sagaidi pavasari mirdzošām acīm!

Jaunajā žurnāla “SANTA” numurā mūsu centra sertificēta plastikas ķirurģe, mikroķirurģe, rokas ķirurģe Dr. Anda Gaile stāsta par blefaroplastiku.

Skumjas acis ar maisiņiem plakstiņu augšējā vai apakšējā daļā liek mums izskatīties ne tikai nogurušām, bet arī vecākām, nekā esam. Kā atgūt skaistas acis un dzīvespriecīgu skatienu, izmantojot blefaroplastiku?

Kas ir blefaroplastika?

Tulkojot no sengrieķu valodas, blefaro – plakstiņš, plastika – plakstiņa korekcija. Parasti ar to saprot augšējo vai apakšējo plakstiņu korekcijas operāciju. Taču pacientiem, kuri domā, ka tā ir tikai un vienīgi plakstiņu korekcija, parasti skaidroju, ka tas var būt arī plašāks jēdziens. Proti, jāņem vērā ne tikai plakstiņi, bet arī uzacu jeb pieres zona, jo bieži ir arī uzacu noslīdējums. To, kura zona ir noslīdējusi vairāk, katrs, stāvot pie spoguļa vannasistabā, var ieraudzīt pats. Ja vairāk redzams slīpums, liela, gara, skumja kroka, kas stiepjas no acs vidējās daļas uz auss līniju, un āda, kas veido šo kroku, ir bieza, vērts ar pirkstiem pacelt uzacu ārējo daļu un paskatīties, vai tā tomēr nav uzacs ārējā daļa, kas noslīdējusi. Savukārt plakstiņu problēmu parasti labāk pamana sievietes, jo maigajā ādiņā, kas salokās, kad acis ver vaļā un ciet, sakrājas kosmētika. Tāpēc jāvērtē, kura problēma ir noteicošā, un pacientiem skaidroju: ja ir tendence uzacīm slīdēt uz leju, vērts kombinēt divas operācijas – gan veikt uzacu fiksāciju un atjaunošanu pozīcijā, kādā to vēlētos, gan augšējo plakstiņu korekciju. Būtiski konsultēties ar speciālistu, kurš veic visu veidu sejas plastiskās operācijas, jo viņš var piedāvāt to kombināciju.

Līdzīgi ar apakšējo plakstiņu – arī tā izmaiņu gadījumā labāk apmeklēt speciālistu, kas veic visu veidu sejas operācijas, jo bieži vien cilvēks pats neizprot atšķirību, vai izmaiņas izskatā nodara plakstiņu apakšējās daļas vai jau sejas vidējās trešdaļas izmaiņas, kad ar apakšējo plakstiņu korekciju nebūs līdzēts, bet tā jākombinē ar MidFaceLift.

Ne tikai skaistumam, bet arī redzei

Plakstiņu izmaiņas skar dažādus cilvēkus neatkarīgi no vecuma. Taču novecojot, īpaši zūd gan plakstiņu ādas, gan zem tās esošās muskulatūras daļas tonuss. Ja tonusu zaudē muskulatūras daļa, parādās taukaudu trūcītes – pufīgi spilventiņi, kas izspiežas uz āru un ko labi var redzēt. Tad augšējā plakstiņa liekā kroka gulstas uz acs, radot smagumu un redzes lauka ierobežojumu. Līdz ar to blefaroplastikai nav tikai kosmētisks efekts vien – daudzi atzīst, ka pēc operācijas ieguvuši arī labāku un skaidrāku redzi. Protams, redzes traucējumus – tuvredzību, tālredzību – operācija nenovērš, taču tā ietekmē redzes lauku un kopējo pašsajūtu.

Novecojot, tonusu zaudē arī apakšējie plakstiņi, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc asaro acis. Proti, plakstiņi vairs nepilda aizsargfunkciju – tie nespēj cieši piegulties pie actiņas, līdz ar to putekļi un vējš iekļūst acīs un rodas kairinājums. Apakšējo plakstiņu korekcijas laikā to nostiprina, tāpēc zūd arī kairinātās acs simptomātika. Līdz ar to droši var apgalvot, ka, veicot blefaroplastiku, cilvēks atgūst gan redzes lauku, gan jauneklīgāku, mundrāku un možāku izskatu. Var teikt arī, ka tādējādi atgūst jaunību. Taču tas nav stāsts par jaunības kultu, bet rūpēm par sevi – ja jūtamies komfortabli, ja mums patīk tas, ko redzam spogulī, mainās mūsu iekšējais starojums un arī apkārtējo attieksme.

Operācijas norise

To var veikt gan lokālajā, gan vispārējā anestēzijā. Lokālajā anestēzijā, tāpat kā pie zobārsta, injicē medikamentu, operācija ir nesāpīga, un pēc tās drīz var doties mājās. Izmantojot vispārējo anestēziju, cilvēku iemidzina, atmošanās laiks ir garāks, taču viņš tāpat tajā pašā dienā dodas mājās. Kurš anestēzijas veids ir labāks? Tas, kurš labāk der pacientam. Ja nebiedē skaņas un pieskārieni, izvēle būs lokālā anestēzija. Ja operācija rada emocionālu pārdzīvojumu, labāk izvēlēties vispārējo anestēziju. Operācija parasti ilgst no 30 minūtēm līdz pusotrai stundai, un tās laikā, vienkāršoti sakot, gan koriģē lieko ādu, gan izņem tauku polsterīšus.

Savukārt pēc operācijas pirmās divas trīs nedēļas parasti ir tūska un asins izplūdumi, lai gan ir cilvēki, kam to nav. Tāpēc pirmo nedēļu ieteicams ieplānot brīvu no darba un citām aktivitātēm, lai var atpūsties un pavadīt laiku mājās. Turpmākos četrus mēnešus vērojama neliela tūska plakstiņu zonā, audi ir stingrāki, rēta variē no sārtas līdz viegli rozā. Pilns atlabšanas periods ilgst līdz sešiem mēnešiem, bet cilvēks jau izskatās labi un var doties savā skaistajā dzīvē.

Rūpes par sevi sākas jau iepriekš

Pirms operācijas ieteicams noņemt mākslīgās skropstas, ja tādas ir, vismaz trīs nedēļas nesmēķēt un neveipot, jo nikotīns pasliktina dzīšanu. Jau savlaicīgi ieteicams sagatavot aukstuma kompreses, piekārtot māju tā, lai viss ir pa rokai un nav jāliecas, sarūpēt viegli pār galvu pārvelkamu apģērbu un apavus, ko ērti uzvilkt, neliecot galvu uz leju. Pirmās diennaktis pēc operācijas vēlams gulēt ar paaugstinātu galvgali, likt uz plakstiņiem aukstuma kompreses, jo tās palīdz mazināt diskomfortu un tūsku, arī zilumu plašumu.

AVOTS: ŽURNĀLS “SANTA”

Saistītie raksti:

Atzvani