Ceturtdiena, 06. janvāris, 2022
Žurnāls: 100 Labi padomi
Stāsta rokas ķirurgs Jānis Krustiņš.
Pēkšņi sākuši sāpēt un tirpt pirksti (parasti pirmais, otrais un trešais), jo īpaši naktī nav miera? Acīmredzot izveidojies karpālā kanāla sindroms.
Šādas sūdzības nozīmē, ka plaukstas pamata (locītavas līmenī) jeb karpālajā kanālā, caur kuru iet pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs, radies nerva nospiedums. Pie tā var novest rokas pārpūle, ilgstošas, vienveidīgas kustības, piemēram, darbs ar datoru, ravēšana, adīšana, slaukšana ar rokām, slimības (cukura diabēts, reimatoīdais artrīts), kā arī traumas (spieķa kaula lūzums).
Tieši darbos pārpūlētās un samocītās cīpslas un to apvalka iekaisums, piepampums ir tas, kas rada vidusnerva nospiedumu un raksturīgās sūdzības, biežāk vadošajā rokā.
Ja cilvēks ir labrocis, nerva nospiedums veidojas labajā rokā, jo slodze ir lielāka tieši šai rokai, kreilim – otrādi.
Simptomi pastiprinās naktī, jo miegā mūsu pirksti, plaukstas, elkoņi saliecas un līdz ar to vairāk nospiež nervus, arī venozo asiņu attece ir gausāka. Simptoms, pēc kura var labi pazīt karpālā kanāla sindromu – ja pamostoties gribas roku izpurināt, izberzēt.
Nerva nospiedums var būt arī kubitālajā kanālā – šaurā kanālā elkoņa apvidū, izraisot kubitālā kanāla sindromu (tad vairāk cieš kreisā roka un tirpst ceturtais un piektais pirksts). Šī kaite satopama daudz retāk.
Kā palīdzēt?
Jānosaka nerva bojājuma vieta un pakāpe, tāpēc jāiet pie neirologa vai neiroķirurga, jāveic neirogrāfija (palīdz noteikt nerva šķiedru bojājuma raksturu un līmeni), elektromiogrāfija (atklāj nerva dzīvotspēju un vadīšanas spēju), ultrasonogrāfija (parāda izmaiņas nervam blakus esošajos audos), arī asinsanalīzes.
Pa dienu vairs nedrīkst veikt tās darbības, kas noveda pie nerva nospieduma, tātad adīklis ir jāliek malā, bet pa nakti jāliek plaukstas locītavas ortoze. “Tā neļaus locītavai saliekties, roka atradīsies neitrālā pozīcijā, un nervs netiks kairināts.
Jārēķinās, ka miera režīms rokai pa dienu un ortoze pa nakti būs nepieciešami ilgstoši. Var noderēt arī kāds no bezrecepšu nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (ibuprofēns, ibumetīns, ibustars vai dolmens).” Ieteicamas fizikālās terapijas procedūras – fonoforēze, kad slimajā vietā ar ultraskaņu ievada zāles pret iekaisumu, vai magnētterapija. Pret ļoti stiprām sāpēm palīdzēs elektroforēze ar lidokaīnu.
Ja tas nav palīdzējis, ārsts var ieteikt medikamentu (steroīdu) blokādes pret cīpslu iekaisumu. Labs efekts saglabājas ļoti ilgi, bet, ja roka atkal kādā brīdī tiek pārpūlēta, nepatīkamās sajūtas var atgriezties.
Ja pacientam pat blokādes palīdz tikai īslaicīgi (2–3 mēnešus), katru nakti jāmostas tirpšanas dēļ un izmeklējumi uzrāda vidēji smagus vai smagus bojājumus, ķirurgs var izšķirties par operāciju, lai atbrīvotu nervu. Parasti operācijai ir labi rezultāti (sāpes un tirpšana pēc tam pāriet uzreiz). Pēc operācijas 10.–12. dienā noņem šuves, bet apmēram mēnesi cilvēks ir darba nespējīgs.
Citi iemesli
Nereti arī pēc operācijas roka turpina gan sāpēt, gan tirpt, sagādājot pacientam ciešanas. “Tādos gadījumos tirpšanas īstais iemesls varbūt nav bijis karpālā kanāla sindroms, bet kaut kas cits, piemēram, mugurkaula kakla daļas deformējošā spondiloze, kāda trauma, teiksim, atslēgas kaulam, kāda augstāka nerva nospiedums. Tāpēc saviem pacientiem iesaku uztaisīt kakla daļas rentgenu – tā sauktās funkcionālās bildes (atliektā un saliektā stāvoklī), tad labi redzams, kā mugurkaula skriemeļi savstarpēji kustas. Problēmu gadījumā noteikti iesaku apmeklēt ārstu – vertebrologu, neiroķirurgu vai neirologu. Dažreiz pietiek ar ārstniecisko fizkultūru un muskuļu stiprināšanu, bet citreiz ir nepieciešama nopietnāka vertebrologa vai neiroķirurga palīdzība. Stāvoklis var neuzlaboties arī tāpēc, ka operācijas laikā nav līdz galam atgriezta saite vai traucē pēcoperācijas rētas,” iemeslus uzskaita ķirurgs.
Pie nerva nospieduma var novest rokas pārpūle, ilgstošas, vienveidīgas kustības.
