Ceturtdiena, 22. jūlijs, 2021
Žurnāla “Mājas Viesis” raksts PDF formātā pieejams šeit.
Vēža pacientes cer uz valsts apmaksātu krūšu rekonstrukcijas programmu
Žurnāla “Mājas Viesis” publikācijā “Kad valsts sadzirdēs krūts vēža skartās” plaši aprakstīta krūts vēža pacienšu problemātika. Ir 2021. gads, bet kopš 2009. gada krūts vēža pacientes cer, ka tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs arī Latvijā būs pieejama valsts apmaksāta krūšu rekonstrukcija ar katrai vēža pacientei individuāli pieskaņotu metodi.
Eiropas Sieviešu lobija valdes locekle, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte “Mājas Viesim” pastāstīja, ka šogad Sieviešu sadarbības tīkls uzņēmās virzīt Saeimā Latvijas pilsoņu iniciatīvu par valsts finansētām krūšu rekonstrukcijas operācijām, kuru portālā “ManaBalss.lv” bija parakstījuši gandrīz 13 000 Latvijas valsts piederīgo.
“Pēdējais pusgads ir bijis aktīvs. Sadarbojoties ārstu un pacienšu organizācijām un mūsu tīkla biedriem, izveidojām sarakstu no publiski pieejamās informācijas un datiem, kurā ir atspoguļoti mīti un patiesība par šo lietu. Veselības ministrijas (VM) vadošo amatpersonu rīcībā esošā informācija diemžēl ir nepilnīga un satur pietiekami daudz maldu. Skaidrojot šo problēmu, aicinājām uz dialogu tiesībsargu Juri Jansonu. Informējām viņu, ka saruna nav tikai par iestāžu nesarunāšanos, bet par informācijas nepieejamību iedzīvotājiem, par dažādu medicīnas iestāžu pieejamajiem un nepieejamajiem pakalpojumiem, it īpaši, ja vēža paciente vēlas saņemt pakalpojumu, kas ir valsts apmaksāts,” paskaidroja Inete Ielīte.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja atklājusi, ka valdībai parāds par krūšu rekonstrukcijas programmu ir palicis, kopš lielās pasaules ekonomiskās krīzes 2009. gadā, kad rekonstrukcijas programma krūts vēža pacientēm Latvijā tika pārtraukta.
Parāds, kas krājies vairāk nekā desmit gadus, ir jāatdod.
Jāsasniedz ne tikai labākais medicīniskais, bet arī ekonomiski efektīvākais rezultāts
Krūts vēža pacientēm, kurām nav iespējams par saviem personiskajiem līdzekļiem atjaunot amputētās krūtis, irst ģimenes, sākas depresija un rodas citas veselības problēmas.
Jau daudzus gadus ar šīm problēmām saskāries arī Mikroķirurģijas centra vadītājs ķirurgs Kalvis Pastars: “Valdība šobrīd ir paziņojusi, ka apmaksā šīs operācijas, neizdalot finansējumu atsevišķi. Ko tas nozīmē? Pērn vairāk nekā simt pacientēm tika veikta krūšu rekonstrukcija. Problēma
ir tā, ka lētākā krūts rekonstrukcijas metode ir ar audu espanderu. Šīs operācijas vidējās izmaksas veido ap 2700 eiro, bet valsts par šo operāciju neatkarīgi no izmantotās rekonstrukcijas metodes samaksā 1089 līdz 1597 eiro – atkarībā no tā, kurā DRG grupā iekrīt operācija. Tātad atlikusī summa jāsedz slimnīcai no saviem iekšējiem resursiem. Šīs operācijas slimnīcām nes zaudējumus, jo par pakalpojumu nav samaksāti reālie izdevumi. Slimnīcas, mēģinot pielāgoties, izmanto
tikai lētākās krūts rekonstrukcijas metodes ierobežotam pacientu skaitam un liek pašām pacientēm iegādāties implantus.”
Tāpat arī katrai sievietei būtu jāizmanto viņai piemērota krūts rekonstrukcijas metode, lai sasniegtu ne tikai labāko medicīnisko, bet arī ekonomiski efektīvāko rezultātu. Lai paciente nebūtu desmit reizes jāoperē. Piemēram, sievietēm pēc staru terapijas krūts rekonstrukcija ar audu espanderu/implantu nav piemērota, jo rētaini izmainītie audi neļauj izmantot šo metodi. Šīm pacientēm nepieciešama krūts rekonstrukcija ar audu lēveriem. Ir vairākas metodes, kā var veikt krūts rekonstrukciju ar labi apasiņotiem audiem.
Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs jau ilgus gadus, veicot krūšu atjaunošanas operācijas, iesaka ka krūts vēža pacientēm visas nepieciešamās operācijas, var veikt vienā etapā. “Tas nozīmē,
ka izņem audzēju un uzreiz atjauno krūti. Un var arī veikt divos etapos. Pirmajā etapā atbrīvojas no krūts vēža, noņemot krūti, tad veic ķīmijterapiju un staru terapiju, un, kad paciente ir klīniski vesela no krūts vēža, tad seko otrs etaps – krūts atjaunošanas operācija. Ja nemaldos, no 2009. līdz 2016. gadam nav veikta neviena krūts rekonstrukcijas operācija. Pa šo laiku, pēc mūsu aprēķiniem, jau ir aptuveni 3000 pacienšu, kurām nav veiktas krūts rekonstrukcijas operācijas. Šīs sievietes pat nezina, ka ir tāda iespēja, un, ja arī zina, tad viņām tiek piedāvāta lētākā metode ar implantiem/espanderiem, neņemot vērā individuālo stāvokli. Tātad galvenā problēma, ka šobrīd krūšu atjaunošanas operācijas veic ļoti ierobežotam skaitam un tās notiek, neievērojot valsts apstiprinātās krūšu rekonstrukcijas vadlīnijas.”
Veselības ministrs sola, ka krūts rekonstruktīvā ķirurģija būs viena no prioritātēm
Par krūts vēža pacienšu problemātiku ir vairākkārt informāts arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Komentējot šo sitāciju, viņš stāsta: “Lai situāciju risinātu, NVD (Nacionālais veselības dienests) kopā ar nozares speciālistiem strādā pie tarifu pārrēķiniem un arī atbilstoša krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksas modeļa. Šo jautājumu risināšanai VM nākama gada budžetā lūgs papildu finansējumu. Krūts rekonstruktīvās ķirurģijas jomas attīstība ir iekļauta arī jaunajā
onkoloģijas plānā 2022.–2024. gadam, kas būs viena no būtiskākajām manām un visas veselības nozares prioritātēm valdības sarunās par nākamā gada budžeta projektu.”
Savukārt NVD pārstāve Ginta Ozoliņa stāsta, ka pacientēm jāsaņem kvalitatīvs pakalpojums atbilstoši vajadzībai un veselības stāvoklim. “Līdz ar to gadījumā, ja kādai no pacientēm ir šaubas
par pakalpojuma kvalitāti, lūdzam par to informēt NVD,” viņa ierosina.