Kinezioloģiskā teipošana

Kinezioloģiskās lentes jeb kinezioloģiskā teipa pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 30 gadiem, kad japāņu izcelsmes hiropraktiķim Dr. Kenzo Kaze radās neremdināma doma radīt ko līdzīgu mākslīgajai ādai. Šai “ādai” 24 stundas diennaktī vairākas dienas nedēļā bija jāpilda speciālista delnu funkcija, pārbīdot pacienta ādu un ietekmējot dziļāk esošās struktūras. Kāpēc vajadzēja radīt ko līdzīgu mākslīgajai ādai? Tikai tāpēc, ka mūsu lielākais izziņas orgāns – āda – ir ar nervgaļiem, sīkiem dziedzeriem, dažādiem receptoriem un apmatojumu pārbagāta struktūra, kam neizbēgami jāpilda savas funkcijas visu diennakti.

Kinezioloģisko teipu Dr. Kaze kopā ar fiziķiem biomehāniķiem izstrādāja 7 gadus. Pasaule to pirmoreiz iepazina 1988. gada Olimpiskajās spēlēs Seulā. Bet kāpēc pie mums kinezioloģiskā teipa vēsture ilgst tikai 4–5 gadus? Jo naudas apgrozījuma ziņā pirmās vietas pasaulē ieņem ieroču un farmācijas bizness. Ienesīgāk, protams, ir izgudrot un ES akceptēt neskaitāmus pretiekaisuma medikamentus, turklāt ar vienu un to pašu aktīvo vielu, nekā ražot salīdzinoši lētu, visiem pieejamu kokvilnas lenti.

Kinezioloģiskās lentes raksturīgās iezīmes:

  • lentes biezums atbilst epidermas vidējam biezumam cilvēka ķermenī;
  • tā stiepjas tikai garenvirzienā 55–60 % no sākotnējā garuma;
  • lipīgo virsmu klāj akrila līme, kas ir hipoalerģiska un siltumaktivējoša. Teorētiski, noņemot teipu, līmei uz ādas nevajadzētu palikt, bet praktiski tā tomēr notiek, jo gaisā virmo putekļi, epitēlijšūnu raga slānis nolobās un pacients veic aktīvu rehabilitāciju;
  • lente ir dažādās krāsas – krāsu terapija;
  • to var slapināt, respektīvi, var mazgāties vannā, dušā vai pat pirtī, tikai saudzīgi;
  • teorētiski kinezioloģiskais teips savas funkcijas veic 3–5 dienas, bet 3 gadus ilga prakse pierāda, ka saite savas funkcijas veic 1–2 nedēļas, atsevišķos gadījumos pat līdz 3 nedēļām;
  • pamatatslēga ir precīzi izvietotas elastīgās šķiedras, kuru unikālā struktūra atgādina pirkstu nospiedumu. Jāņem vērā, ka šķiedras ir jutīgas pret karsēšanu ar matu fēnu vai citu jaudīgu “karsētāju”. Pēc lentes karsēšanas pacients izjūt iepriekšējo simptomu atjaunošanos;
  • diskomforta neesamības dēļ uzlabojas pacientu līdzestība;
  • mazas izmaksas salīdzinājumā ar sasniedzamo efektu.

Kinezioloģiskās lentes funkcijas:

  • mikrocirkulācijas uzlabošana – gan kapilārās asinsrites, gan limfas rites uzlabošana, tūskas noņemšana;
  • sāpju kupēšana;
  • muskulatūras darbības uzlabošana hiper/hipotonusa, muskulatūras šķiedru ruptūras, muskulatūras saīsināšanās vai hipotrofiskas/atrofiskas muskulatūras gadījumā;
  • locītavu palīgaparāta spēcināšana.

Mikrocirkulācijas uzlabošana notiek, teipam paceļot epidermu nost no virspusējās zemādas fascijas, tā paplašinot zemādā esošos mikrokapilārus un limfvadus. Uz problēmvietas (tūska, muskulis ar tieksmi uz krampjiem, locītavas iekaisums, pēcoperācijas periods u.c.) tiek uzlikts “tūskas sūknis”, ko, aktīvi kustēdamies, darbina pacients. Tā rezultātā pacientam aplikācijas vietā rodas siltuma sajūta, jo vienlaikus uzlabojas arī kapilārā asinsrite. Praksē pacientiem ar hroniskām trofiskām čūlām un cukura diabētu ir pierādījusies pozitīva ietekme uz dzīšanas procesiem.

Ja teips tiek aplicēts tam paredzētajā tehnikā un pacients problēmvietu aktīvi kustina, aplikācijas vietā kustības laikā tiek panākta ādas mehanoreceptoru stimulācija. Interesanti, ka mehanoreceptoru impulss muguras smadzenēs nonāk caur tiem pašiem mugurējiem ragiem, un šis signāls ir intensīvāks par nociceptīvo receptoru signālu, līdz ar to tas inhibē impulsu pārvadi nociceptīvo receptoru sinapsēs. Tā tiek krietni atvieglota pacienta sāpīgās struktūras rehabilitācija, jo sāpes traucē mums kustināt locītavas pilnā kustību apjomā. Rehabilitācijas laikā sāpes persistē, bet līdz smadzeņu garozai šis impulss vai nu nenonāk, vai arī nonāk salīdzinoši niecīgs, līdz ar to cilvēks sāpes vai nu nejūt, vai tās kļūst krietni mazākas – tas savukārt ir atkarīgs no bojāto struktūru daudzuma.

No muskulatūras izejošas sāpes pacientam var noņemt, stimulējot ādas mehanoreceptorus kustības laikā virs bojātā muskuļa, bet, noņemot teipus vai pat vienu no tiem, sāpes atjaunojas, un sabiedrība tiek nepareizi iepazīstināta ar fantastisku metodi. Uzlabojot pacienta biomehāniku un dodot laiku pierast (parasti līdz trīs aplikācijas seansiem), pēc saišu noņemšanas viņš jūtas tikpat lieliski kā ar saitēm. Dažkārt ir dzirdētas frāzes: “Metode jau laba, un izskatās arī pievilcīgi, tikai kā lentītes noņem, tā sāpes atjaunojas!” Saņemot atbildes par to, kur ir sāpējis un kā aplikācija izskatījusies, šķiet, ka meistari bijuši Dr. Google un Dr. Youtube. Nav jau nepareizi, taču nav terapeitiski.

Pacienta līdzestību veicina arī krāsu terapija. Katra krāsa dabā rada magnētisko lauku un sava veida vibrācijas jeb skaņu; svārstības iesvārsta šūnas šķidro vidi un izmaina tās vielmaiņas procesus. To, kā tieši šie vielmaiņas procesi tiek ietekmēti, kāds ir bioķīmiskais skaidrojums saistībā ar katru krāsas toni, literatūra nemin. Šī iemesla dēļ, veicot aplikācijas, vienmēr ir pieejami visdažādāko krāsu teipi, lai pacients varētu izvēlēties sev tīkamāko. Skeptiskāk noskaņotie pacienti krāsu terapijai netic; arī daļa teipu ražotāju apgalvo, ka krāsas ir vajadzīgas tikai, lai atšķirtu,kurš gabals kādai struktūrai ticis izgriezts. Tomēr iesakām sev pajautāt, kāpēc gandrīz visu ražotāju teipi ir vienādos toņos, arī to ražotāju, kuri krāsu terapiju neatzīst? Divu ražotāju rozā krāsas rullīši neatšķiras pat par pustoni!

Kinezioloģiskās teipošanas pamatā ir katras kaites patfizioloģiskās būtības izprašana. Speciālistam ir jāsaprot un jāizskaidro pacientam tas, ka smagas organiskas kaites gadījumā kinezioloģiskās teipošanas metode sniegs tikai simptomātisku terapiju, bet, aktivizējot dabiskos kompensatoros mehānismus, krietni atvieglos klīnisko stāvokli arī dinamikā.

Piesakieties konsultācijai